Rihards Pīks

Rihards Pīks (1941. gada 31. decembris – 2026. gada 7. septembris) bija latvietis ar neticami bagātu biogrāfiju – kinooperators, kinorežisors, kultūras darbinieks, politiķis un diplomāts, kura dzīve savija kopā mākslu, brīvības cīņu un valstiskumu vienā neatkārtojamā stāstā. Dzimis Rīgā, Pīks jau 1957. gadā sāka strādāt Rīgas Kinostudijā, kur vairāk nekā trīs gadu desmitu garumā veidoja latviešu kino seju – vispirms kā operators, vēlāk arī kā režisors. Viņa filmogrāfijā iekļauti apmēram divdesmit darbi, tostarp "Sitiens" (1979), "Ja nebūtu šī skuķa..." (1980), "Šāviens mežā" (1983), "Mans draugs Sokrātiņš" (1984) un "Dubultnieks" (1986). Pēc VGIK Maskavā absolvēšanas 1971. gadā kinooperatora specialitātē un augstāko scenārista un režisora kursu beigšanas 1979. gadā, Pīks 1987. gadā kļuva par pirmo Rīgas Kinostudijas direktoru, ko ievēlēja pats studijas kolektīvs – apliecinājums kolēģu cieņai un uzticībai. Padomju varas beigu posmā Pīks aktīvi iesaistījās Atmodas kustībā. 1989. gadā viņš nonāca padomju varas izstrādātajā inteliģences izolēšanas sarakstā – liecība tam, ka viņa balss Latvijas brīvības labā tika uzskatīta par bīstamu. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Pīks nodibināja Nacionālo kino centru un starptautisko asociāciju "Baltijas filmas", kā arī palīdzēja izveidot Kino nodaļu Kultūras akadēmijā. No 1996. līdz 1997. gadam viņš pildīja Latvijas Kultūras ministra pienākumus. Vēlāk viņš tika ievēlēts 7. un 8. Saeimā (1998–2004) un 2004. gadā ieņēma Ārlietu ministra amatu. Tajā pašā gadā Pīks tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur EPP frakcijā strādāja līdz 2009. gadam. Viņa kolēģi un tuvinieki atceras Rihardsu kā cilvēku ar izcilu atmiņu, asu humora izjūtu un plašām zināšanām visās dzīves jomās. Vasaras pie Augulienas ezera, garas sarunas par dzīvi, politiku, mākslu un mūziku – tā bija viņa dvēseles māja. Mājās viņš bija vīrs, tēvs un opītis. Viņu apraud sieva Sarmīte Pīka un trīs bērni: Alise, Elīna un Rihards. Rihards Pīks aizgāja 2026. gada 7. septembrī 84 gadu vecumā, atstājot neatgriezenisku pēdu Latvijas kinomākslā, kultūrā un valstiskumā.